Ievada vietā.
Sveicināti! Doma padalīties ar redzēto jau lidinājās gaisā labu laiku, bet kaut kā nevarēju saņemties. Viena lieta stāstīt, bet, kad tas jāuzliek uz papīra, izrādās, nav tik vienkārši.Tagad jācenšas atcerēties, ko skolā mācija literatūras skolotāja. Gan jau varēs piekasītiespar gramatiku un pareizrakstību, bet, kā teica klasiķis - kā es māku, tā es maunu.Un tad man Skype atsūtija Jančuka tālbraucēja piezīmes. Ielīdu, paskatījos, sadūšojos.Varbūt kas sanāks. Vismaz pats varēšu palasīt pēc gadiem 15 pie kamīna, iemalkojot rumu.Tas, ja izvilkšu līdz pensijai, jo pie mūsu stulbās valdības, bet par to lai raksta citi, man bez rupjībām un mātes pieminēšanas nesanāks.Gandrīz sākums.
Jau skolas laikā domāju; ka būšu šoferis. Nu nevar visi būt kosmonauti un ārsti.Atceros pirmo filmu par tālbraucējiem, latviskais nosaukums - Drudzis uz baltās joslas.Mums puišeļiem nedēļu, bija ko apspriest. Tu redzēji? A kāda tam mašina!Kaut kad 90.gados tv rādija un liels bija mans izbrīns, ka filma ir melnbalta.Žēl, ka neatceros oriģinālo nosaukumu, labprāt noskatītos. Filma amerikāņu,vismaz man tā likās. Tagad nets, Skype, Yuo Tube, tai laikā pat parastais telefonsvisiem nebija. Tāpec palika tikai atmiņas un labākā gadījumā kāda bilde albūmā.Tad tehnikuma laikā noskatījos "Konvojs''. Filma nevisai, bet autiņi vareni.Viskrutākās tieši amerikāņu tipa - ar garo purnu. Kā tagad smejos - mečta uzbeka.(krieviski - uzbeka sapnis)Es tāpat kā Jančuks beidzu automehāniķus, tikai Kandavā, bet tas bija sen.Tehnikumu pabeidzu, bet specialitātē nostrādāju laikam pusotru mēnesi.Nu kāds es speciālists, kuram pat teorētisko zināsanu mazāk kā traktoristam.A man šoferi ar stāžu un veči ap 50. Aizgāju pie direktora un saku - dod mašinu.Pabraukšu, būs prakse, būs pieredze varbūt tad arī diploms noderēs.Un es sāku šoferēt. Pirmais autiņs Gaz 53, iepatikās.Diploms noderēja jau Latvijas laikā, kad dibināju savu uzņemumu un vajadzējaizņemt licensi transporta pakalpojumiem, bet tas tā.Tajā laikā, kad gribēju, nemaz tā nevarēja tik tālbraucējos. Bija jābūt partijā,precētam un diviem bērniem. Partija gan bija viena, ne kā tagad, bet bērni, bijakā ķīla, ka nepamuksi ārzemēs no strādnieku laimes zemes.Tad pārgāja vēlme dauzīties apkārt, jo katru vakaru būt mājās, tas tomēr nekādānaudā nav samaksājams.Tad nāca perestroika un sekojošais bardaks. Visu likvidēja, neko mums nevajag.Paliku bez darba un loģiski, ģimene bez iztikas līdzekļiem.Gadus 10 jau biju nobraucis. Gadus piecus pa mežiem padauzījos, tad atkal tikuuz autiņa. Vēl piecus nobraucu, četrus ar savu mašinu un atkal paliku bez darba.Bet pasaule ne bez labiem civēkiem. Piedāvāja braukāt uz Igauniju ar Scania.Scanis vecs, trešā sērija, bet v veida astoņnieks 450 zirgi. Un tad es sapratu, kakrievu mašīnā mani vairs nedabūs. Līdz tam braucu ar bulli (MAZ) un bēdunezināju. Reduktoru mainījām lauka vidū, divatā, naktī, novembrī. Tagad ir koatcerēties un pasmaidīt.- Un tā sākās mana tālbraucēja karjera, bet par to vēlāk.
ceturtdiena, 2013. gada 11. aprīlis
Pats sākums. Gandrīz mednieku stāsti.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Sveiki...
AtbildētDzēstMan patiess prieks, ka vēl kāds sāk rakstīt šāda veida blogu. Noteikti izdosies, tā ka droši var pievienot sīkrīku sekotājiem :))) ( turpat kur skaitītājs un citi sīkrīki)
Arī Jānim sākums nebij viegls, bet es uztaisīju blogu, ieliku pirmo video un paziņoju- raksti... man to vajag. Jo vienmēr visi jautā- nu kā tev iet, tad nu izdomājām risinājumu. Bet vai tie draugi nāk un lasa?- nezinu. Bet nu gadās ka pienāk svešs cilvēks un uzjautā- Tālbraucēja piezīmes??? :))))))
Visāda veida blogi vairumā, lai izdodas arī tālbraucējiem kaut mazliet savu ikdienu ieskicēt priekš tiem, kam tas šķiet interesanti.
Lai labi ripo...
Jančuka Sandra :)))
laipni lūgti mūsu pulciņā! Nu tik uz priekšu!
AtbildētDzēstka nu visi,tad visi..veiksmes no manis ar:)!
AtbildētDzēstUldis
Vēl viens interesants blogs. Vai Tev arī ir yotube kanāls, kā TruckerLV? Tas vairāk interesē. Patīkami paskatīties Jūsu darba ikdienu!!! Lai veicās!
AtbildētDzēst