Bez brīvdienām.
Nu jau būs četri mēneši, kā atkal nomainīju firmu. Iejūdza vagā konkrēti. Brīvā laika principā nav, pasēdēt un bez steigas, ko sakarīgu uzrakstīt neiznāk laika. Bet rakstīt, lai tikai ko uzrakstītu, arī negribas. Padomā ir daži stāsti, jāizbrīvē tikai laiks. Mājās ieskrienu pārgulēt nakti, vai braucot garām uz ostu.
uz prāmja |
Nedēļas nogalē tie āksti visi brauc, bet kur? Ja nav tikuši vismaz piecos štavos, tad vikends nav izdevies.
Tagad arī pie Bremen, skrēju uz ostu, ja paveiksies paspēšu, bet, kas tev deva. Pretī brauca kolēģis un iepriecināja-štavs 16km. Mēģināju apbraukt caur pilsētu, bet tur jau tādu gudrinieku bez manis pietika un rezultātā laiks zaudēts, prāmis aizgāja bez manis un mājās atkal netiku. Gaidīju nākošo.
kad tieku mājās |
Mums tagad galvenais ir vēlēšanas. Viss būšot pa jaunam, tikai jānobalso par viņiem, tiem īstajiem pasaules glābējiem. Un tad mums būs vācu ordnugs un panu ceļi. Radio jau riebjas klausīties.
Bet ko nu par slikto, priecājieties, jo dzīve ir skaista un mūsu mazā Latvija arī! Kā teica klasiķis- nāk rudens apgleznot Latviju. Izmantojiet saulainās dienas, lai to redzētu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru