svētdiena, 2021. gada 31. oktobris

Gandrīz mednieku stāsti. Mclarens

                                                                         Maclarens
    Atkal jāsāk jaunā firmā, arī mašīna cita, Mercedes. Kā mēs sakām Maclarens, bet uz Itāliju, kas tomēr nebija mazsvarīgi. Nu ko paprovēšu, tad jau redzēs. Sāku augustā, Itālijā atvaļinājumu laiks, labi piecietīšu Vāciju. Līdz Gorlitz viss ok, Maclarens nav pirmā svaiguma, 2012.gads un spieķī gandrīz 770 štukas, bet pa bāni līdz Vācijai skrēja, bez vainas.
 Jau no nostāstiem biju dzirdējis, ka kalnos Maclarens tups, bet, ka tik tups, nebiju gaidījis. Pie Drēzdenes pauguriem Maclarens jau gatavs izlaist garu, bet man vēl līdz Minhenei ko vilkt. Izkrāvos aiz Chemnitz. Līdz Minhenei aizlidoju tukšā,( paldies Dievam un visiem citiem gariem) Drēzdenes pauguros mans Maclarens elsdams pūzdams uz 30km/h uzkārpījās. Kamazs būtu ielicis. Navigācija nesaprašanā, tā domā, ka priekšā sastrēgums, tāpēc tik lēna kustība un piedāvā alternatīvu variantu. Es jau smējos, kā ierauga kalnu tā piedāvā apbraukt. Mclarens! Trāpīju tieši uz svētkiem 15.augustu, bet pareizi saplānojot izdevās bez baigās stāvēšanas. Jau prom ejot uz 2 bāņa panos sapratu, ka kondiška nestrādā, kaut kā  reisu pabeidzu, bet mājās pateicu, lai sataisa, ātrāk nebraukšu. Divas nedēļas taisīja, nezinu ko viņi tur darīja, metināja vai kala jaunu, tipa sataisīja. Ok. Nākošā reisā atkal panos jūtu, ka pečka riktīgi nestrādā, bet vēl nesaprotu, kas par vainu. Aizvelku līdz Wien. Nākošā rītā, kā ieslēdzu aizdedzi, tā kompis 'kliedz' pa visu ekrānu - nepietiekams dzesēšanas šķidruma līmenis. Woov! Atrauju haubi(motora pārsegs, mūsdienu mašīnām nosacīti), kā tad, bačoks (izplešanās trauks) pustukšs. Domāju, pēc remonta, nav kārtīgi atgaisota sistēma, jāuzlej līmenis un būs ok. Braucu līdz kolonkai, kādi 300m, eju iekšā un prasu. Čalis parāda stūrī. Es gandrīz aizrijos, 1l 10€, a man divus vajag. Neko darīt, samaksāju 20€ un gāzu iekšā. Austrijā izkrāvos un tur pat(tajā pašā gaterī), tikai otrā galā uzkrāvos ar dēļiem.  Pa kazu takām izlīdu uz Itāliju, tiku līdz A22 bānim, stulbākais bānis Itālijā. Visā tā garumā smagajiem apdzīšana aizliegta, plus vēl kādi 30km jābrauc uz 60km/h. Ja jāiet caur Insbruk, tas ir vāks. Sākot no Minchen Vācijā, līdz Verona Itālijā aizmirsti par apdzīšanu. Zosu gājienā velkamies. Tas pats uz otru pusi. Bet tas tā, neliela atkāpe. Tiku līdz Milan, atradu izkraušanas adresi, nostājos pie vārtiem un likos gulēt. No rīta kompis atkal brēc, ka nav līmenis. Ē bračku, kaut kas nav kārtībā, ja jau pazūd šķidrums. Zvanu šefam un saku, šis atbild, lai uzlejot ūdeni un braucu. Kad jau, tad jau. Atbraucu mājās, atkal pāris nedēļas remonts, tipa sataisīja. Mēnesī reiss, it kā maz, bet man mājās arī bija ko darīt, milzīgi nesatraucos. Trešais reiss atkal uz to pašu gateri Austrijā. Sanāca, ka Wien paņēmu vakarā un gribēju tikt līdz Zobern. Normāls parkings kalnos. Jau tumšs bija. Oktobris vai septembra beigas. Velku kalnā, cik nu Mclarens vispār spējīgs vilkt. Vēl piedevām remonts uz bāņa, viena josla ciet. Vienu brīdi pametu acis spogulī un redzu, vieglais nāk pa otru joslu un ies garām, bet tad viss vienos dūmos un vieglo vairs neredz. Vēl paspēju nodomāt, vai tad euro 6 (pēc Eiropas regulām, emisijas klase, no 0 līdz 6), vispār varētu būt tādi dūmi, bet tūlīt arī viss tapa skaidrs- kompis gandrīz aizsmaka, kliedz kā traks, nu jau sarkanā krāsā, dzesēšanas šķidrums nav!!! Tā, jāstājas nost, bet, labā josla tieši remontā, fiškas saliktas, asfalts nograuzts. Saprotu, ka laika nav daudz, jo tie ir tvaiki no šķidruma, kurš gāžas laukā, nokaušu vēl motoru. Daudz maz sabremzēju, lai varu trāpīt starp fiškām un rauju malā. Nostājos, pagaidīju lai izklīst tvaiki un sāku skatīties, kas par vainu. Nebiju vēl lāgā ap mašīnu apgājis, Asfinags (ceļu uzturēšanas un palīdzības dienests ) klāt. Man esot eļļa izgāzusies( vieglajam droši vien visi logi ciet bija, jo tomēr tas nav tīrs ūdens, un tūlīt piezvanīja), es saku nē, tikai dzesēšanas šķidrums. Tiem lukturi varenāki, atradām vainu, patruboks(gumijas savienojuma caurule) nost no motora. Nu skaidrs, bet naktī jau necelšu kabīni gaisā. Asfinags noprasa, vai pats tikšu galā vai saukt servisu, saku, ka tikšu galā, bet no rīta. Ok , tie vēl aizmugurē noliek pāris fiškas un saka, kad braukšu prom, lai fiškas noliekot malā un būs ok. Nu nekāds ok jau nebija. Iepriecināju šefu, cik labi remontētāji un taisījos uz gulēšanu. Un tikai tagad pieleca, pečka (autonomā apsildes iekārta),ta slapjā. Neliela atkāpe, tiem, kas nezina. Ir divu veidu pečkas, sausās un slapjās. Sausās ir līdzīgi kā elektriskais sildītājs ar ventilatoru, slapjās savukārt silda tāpat, kā mašīnas apsildes sistēma. Bet tosols jau viss ir izgāzies ārā, tātad man jāmeklē siltās drēbes, jo septembrī kalnos diez kas nav. Kaut kā pārlaidu naktī, silts nebija, un no rīta stutēju kabīni gaisā. Uzmaucu patruboku atpakaļ, salēju visu dzeršanai paredzēto ūdeni sistēmā (20l), bet nepietika. Pēc pāris km bija Shell kolonna, domāju līdz tai pietiks, tur saliešu pilnu un būs ok. Pārpludes trauka korķi nemaz neliku, lai atkal nenomauc patruboku. Jo bija aizdomas, ka sistēmā veidojas spiediens, tikai nezinu, no kā. Piešķīlu Mclarenu, it kā viss ok. Kamēr savācu visu, pagāja kādas 15min. Viss rūc, viss darbojas. Ok, startēju.   Līdz Shell netiku. Izpūta manu ūdeni pa augšu, tomēr es aizvilkos un nostājos parkingā. Zvanu šefam un saku, Mclarens kirdik. Domā, ko darīt. Pēc 2 dienām, atsūtīja citu mašīnu, tas aizvilka kravu. Es pa to laiku dzīvoju viesnīcā. Atpērās arī pats šefs ar ūdens kannām. Salējām pilnu sistēmu, 3 kannas, ja nu atkal izdzen, un braucām mājās. Pliks vilcējs, gāja bez problēmām. Divatā ātri atbraucām. Remontēja atkal nedēļu. Kaut ko laikam sataisīja, jo vairāk problēmu ar dzesēšanu nebija.                                                                                                 Bet bija daudz lielāka, visu laiku bija jāatgādina, ka par darbu pienākas samaksa. Solīja 65€ dienā, bet nekad neizmaksāja visu, vienmēr, kaut kas palika. Pēc pāris mēnešiem, jau sakrājās ap tūkstoti. Tā es nebiju ar mieru un sākās rīvēšanās. Mūžīgi pēc reisa rādīja mistiskas tabulas un grafikus, es braucot vissliktāk, tā pat rallists nebraucot (viņiem tur strādāja izbijis vietējās nozīmes rallists). Tāpēc jau viņš brauc pie jums, nevis rallijā es atbildēju. Kaut kā līdz gada beigām nomocīju, izmānīju savu naudu, ne visu. Kādi 200 laikam palika, bet ne tūkstoši. Pateicu, ka viņa firmā tikai divi māk braukt, pats šefs un viņa kompis, pārējie pilnīgi nejēgas. Un atkal meklēju darbu.







 


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru